Pirms kāda laika biju aizgājusi uz baletu "Smilšuvīrs". Kāda bija baleta izrāde nav pat tik svarīgi kā tas ko nācās redzēt pašā Operas namā. Uz baletu biju aizgājusi kopā ar mammu un vēl dažiem cilvēkiem, bet šoreiz svarīgākais būtu tieši, ko mana mamma un ko es ievēro par to kā pasliktinās. Ne jau tīšām meklējot, kur piesieties, bet šādas lietas iekrīt acīs...
Mani novērojumi:
*Baleta laikā, kad dejas pāriet dejā bez izteikta nodalījuma nu nav īsti pieklājīgi aplaudēt. Varbūt gribas paust savu sajūsmu par kādu deju, bet to var darīt arī pēc izrādes, nevis pēc katras dejas otrajā cēlienā. Tas tomēr traucē gan skatītājiem, gan, manuprāt, arī dejotājiem.
*Meitene džinsu svārkos, puspliks vēders, vienkāršs balts krekliņš, gari zābaki - vai tā ģērbušies iet uz baletu, operu vai teātri?
Mammas novērojumi:
*Pati uztraucās, ka nav teātra somiņas un nācās iet ar parasto rokassomiņu, tomēr citi nekautrējās pat ar mugursomu ierasties
*Mēs bijām vienīgās, kas apavus pārvilka, lai nevajadzētu staigāt ar zābakiem, jo nav tak smuki, ka ir smuks kostīmiņš, bet zem svārkiem var redzēt ziemas zābakus.
*Mēs tur bijām gandrīz vai kā baltie zvirbuļi, kuri tiešām bija piedomājuši kā izskatīties ejot uz šāda veida pasākumu
Sāk šķist, ka latviešu kultūras līmenis tiešām slīd uz leju ar vien manāmāk un manāmāk. Kārtībai tomēr ir jābūt! Ir tak jāsaprot, ka ir jāģērbjas atbilstoši vietai un apstākļiem. Bet varbūt to vairs mūsdienās neviens nemāca?
No comments:
Post a Comment